No 15. līdz 19. jūlijam Latvijā notiks starptautiskais folkloras festivāls Baltica, kurā piedalīsies etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. Šogad Baltica dalībnieku skaits būs lielākais festivāla vēsturē – 3500.

Par festivāla norisi "Neatliekamajā sarunā" plašāk vēsta kultūras ministre Dace Melbārde, festivāla Baltica 2015 mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna, kā arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzsver, ka lielā folkloras kopu aktivitāte iezīmē renesanses tradīciju tradicionālās kultūras kopšanā. Viņasprāt, tas parāda arī cilvēku piederības sajūtu latviskajai kultūrai, kā arī cilvēku motivāciju pārmantot un uzturēt to dzīvu. Kā skaidro ministre, festivālam bija liela loma Atmodas laikā, jo tas 1988. gadā aizsāka dziesmoto revolūciju. Festivāla tēmu - "Mantojums" - ministre vērtē kā ļoti veiksmīgu, jo šim vārdam ir vairākas nozīmes, iezīmējot tā izpausmi dažādās kultūras formās, kā arī lietošanu ikdienā.

Līdz ar to, ka šogad liela daļa festivāla pasākumu notiks Rēzeknē, Dace Melbārde norāda, ka festivāla norises vide ir ļoti svarīga, jo kultūrvēsturiskā vidē ir iespējama materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma mijiedarbība.

"Svarīgi, ka ar festivāla Baltica palīdzību Latgali varēsim ieraudzīt gluži citā veidolā un, saprast, cik tā bagāta. Novērtēt tās spēku. Saprast, cik tur dzīvo lepni cilvēki, cik skaisti un skanīgi viņi dzied, cik daudzveidīgas ir viņu prasmes," - tā Dace Melbārde.

Šogad festivālā Baltica 2015 klātesoša būs dzīva tradīcija. Festivāla tēma šoreiz būs "Mantojums”. Tā uzdevums - parādīt dzīvo, pārmantoto tradīciju, kur sastopas dažādas paaudzes. Tradicionālajai kultūrai piemīt milzīgs radošais potenciāls – tajā ir apkopotas daudzas dažādas pieredzes, kas izgājušas laika pārbaudi. Mantinieka uzdevums ir atrast kaut ko jaunu, ņemot vērā iepriekšējo. Izaicinājums ir apjaust, vai tu pats esi radoši stiprāks par tradīciju – vai vari tikai reproducēt, vai arī atnest tradīcijai ko jaunu.

Māra Mellēna stāsta, ka festivālā varēs redzēt ne tikai dažādas tradicionālās kultūras izpausmes, bet arī to, kā nemateriālais kultūras mantojums jeb "padoms" šobrīd dzīvo gan laukos, gan pilsētā.

Interesentiem būs pieejami arī pasākumi, kuros pētnieki stāstīs par to, kā pašlaik izskatās tradicionālā kultūra Latvijā. Kultūras pasākumos Rīgā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā, kā arī citur Latvijā būs iespējams iepazīt gan mutvārdu mantojumu stāstnieku izpildījumā, gan muzikālo mantojumu folkloras kopu koncertos, kā arī dejas, pašiem iesaistoties danču naktī.

Eiženija Aldermane plašāk stāsta par notikumiem Rīgā, akcentē būtiskākos notikumus un pauž gandarījumu, ka jau trešo reizi folkloras festivālu kuplinās arī Latvijas mazākumtautību folkloras kopas un ansambļi. Tāpat viņa ļoti pozitīvi vērtē Latgales iecelšanu festivāla goda vietā.

Festivāla galvenie pasākumi notiks Rīgā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā. Norises papildinās sarīkojumi Aizkrauklē, Cēsīs, Dikļos, Dobelē, Jūrmalā, Lielvārdē, Līvānos, Ludzā, Talsos, Turaidā, Viļakā, Viļānos un citviet. Pirmoreiz „Baltica” vēsturē festivāla koncerti notiks jaunajās koncertzālēs - Vidzemes koncertzālē Cēsīs un Latgales Vēstniecībā "Gors”, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Festivāla klubā Mazajā ģildē ikviens dalībnieks un interesents būs aicināts kopā ar Gunti Pakalnu klausīties stāstus Stāstnieku istabā, kopā ar Tomu Treibergu skatīties kino Baltica Kino klubā un kopā ar Rīgas Danču klubu dancot visu cauru nakti Lielajā Danču zālē.

Šoreiz festivāla programmā īpaši daudzveidīgi būs pārstāvēta stāstniecība – latviešu, igauņu, lietuviešu, skotu un spāņu stāstnieki savus klausītājus priecēs Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē.

Rēzeknē Festivāla parka koncertā svētdien vienkopus būs skatāmas un klausāmas visas festivāla viesu kopas – tā ir dāvana festivāla dalībniekiem un viesiem.

Tradicionāli Baltica programmu papildina viesi no ārvalstīm. Šogad festivālā būs iespēja redzēt viesus no Baltkrievijas, Gruzijas, Igaunijas, Īrijas, Krievijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Spānijas un Ukrainas.

Festivāls Baltica ir Baltijas tautām vai valstīm nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības - dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību, un citas tradicionālās kultūras vai mākslas izpausmes formas.

Baltica kopš 1987. gada ik gadu pēc kārtas notiek Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā. Šogad festivāls Latvijā notiek 10. reizi.